ZINĀŠANAI

Rīgā un citās Latvijas pilsētās apkures sezona, kas ir pārspējusi visus rēķinu rekordus, beidzot tuvojas noslēgumam. Plānotais darbs sākas ar komunālo pakalpojumu, tostarp koplietošanas māju, nomaiņu. Tikmēr katru gadu māju pārvaldnieki saskaras ar problēmu: remontētāji nevar iekļūt dzīvokļos, lai nomainītu stāvvadus, jo saimnieki viņiem neatver ārdurvis. Kādos gadījumos sekas ir tiem, kas nepaklausa?

Ja ietaupījums ļauj

Saskaņā ar likumu par dzīvokļa īpašumtiesībām saimnieks ir atbildīgs ne tikai par savu personīgo īpašumu, bet arī par kopīpašumu. Tas cita starpā ietver inženierkomunikācijas: apkures caurules, karstā un aukstā ūdens padeves caurules, kopējās mājas elektrības vadus utt. Un, tā kā lielākās daļas dzīvojamā fonda kalpošanas laiks Latvijā jau tuvojas noslēgumam vai ir šķērsojis pusgadsimta jubileju, komunikācijas prasa pamatīgu remontu, jo tās ir tās, kas vispirms neizdodas.

Namu apsaimniekotāji un namu apsaimniekotāji to dara katru gadu vasarā. Bet viņi var izmantot līdzekļus tikai atskaitījumu veidā , kas uzkrāts konkrēta objekta personīgajā kontā. Ja to ir pietiekami daudz, tad kopsapulcē ar vienkāršu saimnieku balsu vairākumu jāpieņem lēmums remontēt, piemēram, centralizētās apkures vertikālos stāvvadus.

Ir iespējams arī veikt rakstisku aptauju, kad attiecīgie paziņojumi ir izkaisīti mājas pastkastēs. Jums vienkārši jāievieto ķeksītis lodziņā "par" vai "pret" un jānosūta nosūtījums mājas pārvaldniekam.

Bet pat tad, ja tiek savākts nepieciešamais balsu skaits un jau ir parakstīts līgums ar santehniķiem, rodas parastā problēma.

Saskaņā ar Dzīks "Mežciems" darbinieku ziņojumiem apsaimniekošanas darbinieki arvien biežāk saskaras ar situācijām, kad dzīvokļu īpašnieki atsaka piekļuvi koplietošanas pakalpojumiem, kas iet caur viņu dzīvokļiem, kas apdraud visu ēkas iemītnieku īpašumus.

Galu galā, ja tas pats vertikālais stāvvads, kas parasti iet no mājas pirmā līdz pēdējam stāvam, netiek nomainīts vienā dzīvoklī un jaunas sekcijas tiek vienkārši sametinātas pie vecās sarūsējušās caurules daļas, tad tieši šeit, kad sistēmai tiek piemērots spiediens, var rasties plīsums, un dzīvoklī ielej verdošu ūdeni.

Tas pats var notikt, ja karstā ūdens caurules nav pilnībā nomainītas. Plūdi apakšējo stāvu dzīvokļos vispār nepatiks to īpašniekiem.

Brīdiniet par atbildību

Dzīvojamās ēkas pārvaldīšanas likums nosaka obligātās prasības, kas jāievēro visiem dzīvokļu īpašniekiem. Starp tiem ir pienākums nodrošināt vadītājam piekļuvi, lai pārbaudītu un veiktu darbus, kas nepieciešami komunikāciju, būvkonstrukciju un citu ar daudzdzīvokļu ēkas ekspluatāciju saistītu elementu normālai darbībai.

Pēc Dzīks pārstāvju teiktā, diemžēl dzīvokļu īpašnieki bieži vien neievēro likumu un liedz piekļuvi. Būtībā iemesls tam ir nekvalitatīvs vai neatļauts remonts dzīvokļos: piemēram, sienas nišas, kas bloķē kopējās komunikācijas, ir pārbūvētas par monolītu sienu, kā rezultātā cieš visi mājas iedzīvotāji. Pašlaik šī problēma skar vairāk nekā 1,200 dzīvokļus.

Bet visiem daudzstāvu ēkas iedzīvotājiem ir svarīgi, lai sakari būtu labā tehniskā stāvoklī. Šim nolūkam ir nepieciešams savlaicīgi veikt plānotos remontus. Ja plānoto remontdarbu laikā nav piekļuves vietām, kur nepieciešams remonts, visi mājas iedzīvotāji var palikt, piemēram, bez aukstā un karstā ūdens.

Tāpat ir iespējams, ka dzīvokļu īpašniekiem, kuri neievēro likuma prasības, pēc tiesas prāvas var tikt lūgts kompensēt zaudējumus, kas mājai radušies nesavlaicīga remonta rezultātā.

Risinājums var būt dzīvokļa īpašuma apdrošināšana. Bet apdrošināšana sedz īpašuma bojājumus jūsu dzīvoklī, ko izraisījušas trešās personas, piemēram, kad tas tiek izīrēts. Tomēr tas nav piemērojams, ja saimnieks pārkāpa likumu un neļāva remontētājiem ienākt. Gluži pretēji, kaimiņu apdrošinātāji caur tiesu centīsies atgūt no viņa visas remonta izmaksas un zaudējumu kompensāciju.

Mēs atvērsim

Bet ko darīt, ja tajā pašā aizslēgtajā dzīvoklī plīsa caurule un pārpludina visu māju? Šādos gadījumos remontētāji parasti izslēdz apkuri un ūdensapgādi visā mājā un tikai tad dod iespēju mājas pārvaldniekam meklēt dzīvokļa īpašnieku.

Līdz šim neviens nav atcēlis Satversmes rakstu par mājokļa neaizskaramību. Bet, kā skaidro Latvijas Juristu asociācijas priekšsēdētājs Rihards Bunka, neatkarīgi no tā, vai īpašnieks, īrnieks vai kāds cits, kam ir tiesības likumīgi atrasties dzīvoklī, atrodas vai atrodas prombūtnē, avārijas dienestiem ir tiesības iekļūt telpās, kur radusies problēma, kas rada draudus cilvēku dzīvībai, veselībai un īpašumam (t.sk. tiem, kas saistīti ar ūdeni, elektrību, gāzi u.c.), lai novērstu šo problēmu.

Bet ir vairāki priekšnoteikumi. Atvēršanas pamatojumam jābūt patiešām svarīgam. Tātad, ja slēgtā dzīvoklī ir ugunsgrēka vai dūmu pazīmes, ugunsdzēsēji nevilcināsies un atvērs ārdurvis ātrākajā un efektīvākajā veidā.

Tāpēc mājas pārvaldnieks, saņemot pieteikumu par plūdiem, vispirms bloķē kopējos stāvvadus un tikai tad meklē vietu, kur ūdens plūst. Ja noplūdes avots atrodas slēgtā dzīvoklī, kura īpašnieks neparādās vairākas dienas un nav atstājis efektīvus veidus, kā sazināties ar sevi, tad pārvaldnieks saskaras ar sarežģītu izvēli: atstāt citus iedzīvotājus bez ūdens vai atvērt problemātisku dzīvokli bez īpašnieka atļaujas.

Bet jebkurā gadījumā durvju atvēršana ir pieļaujama tikai Valsts policijas darbinieka klātbūtnē, kuram jānodrošina sabiedriskā kārtība. Tiek sastādīts dzīvokļa atvēršanas akts, priekšējās durvis tiek bloķētas, uzstādīta jauna slēdzene un aizzīmogota. Pastkastītē un uz durvīm ir paziņojums par tūlītēju vēršanos pie mājas pārvaldnieka.

Ja darbi tiek plānoti

Bet ko darīt, ja ir nepieciešams veikt plānotos darbus, un dzīvoklī nav dzīvības pazīmju? Šajā gadījumā mājas pārvaldniekam ir tiesības vērsties tiesā ar prasību par piespiedu autopsiju. Desmit dienu laikā tiesnesis pieņem attiecīgu lēmumu. Pirms tam viņš var nosūtīt paskaidrojumu uz saimnieka reģistrācijas vietu.

Pēc lēmuma saņemšanas tam pašam mājas pārvaldniekam ir tiesības atvērt durvis, bet tiesu izpildītāja un policijas klātbūtnē, sagatavojot to pašu aktu un aizzīmogojot telpas ar sekojošu īpašnieka paziņojumu.