Svarīgākais no Dzīvokļa īpašuma likuma
Ar grozījumiem, kas stājas spēkā 1.01.2017.
II nodaļa. Dzīvokļa īpašnieks, viņa tiesības, pienākumi un atbildība
8. pants. Dzīvokļa īpašnieks
(1) Dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā.
(2) Līdz dzīvokļa īpašuma pirmreizējai reģistrēšanai zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likuma normas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā noteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējs iegūst tikai pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā.
9. pants. Dzīvokļa īpašnieka tiesības
Dzīvokļa īpašniekam attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, tai skaitā tiesības:
1) valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār lietot to jebkādā veidā, ciktāl dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem;
2) atsavināt, tai skaitā dāvināt, dzīvokļa īpašumu;
3) ieķīlāt un citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām dzīvokļa īpašumu;
4) nodot dzīvokļa īpašumu lietošanā citām personām;
5) iemitināt dzīvokļa īpašumā ģimenes locekļus un citas personas;
6) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
7) lietot kopīpašumā esošo daļu, ciktāl lietošanas ierobežojumus nenosaka šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtie dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi.
10. pants. Dzīvokļa īpašnieka pienākumi
(1) Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:
1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā;
3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana);
4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;
5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;
6) saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā;
7) nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu;
8) pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus;
9) ievērot dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktos dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus;
10) atsavinot dzīvokļa īpašumu, informēt dzīvokļa īpašuma ieguvēju par tām dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām saistībām, kuras attiecas uz dzīvokļa īpašuma lietošanu;
11) iesniegt dzīvokļa īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu.
(2) Pienākums norēķināties par šā panta pirmās daļas 2., 3. un 5.punktā norādītajiem maksājumiem attiecībā uz izsoles rezultātā iegūtu dzīvokļa īpašumu dzīvokļa īpašuma ieguvējam ir ar dienu, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par izsoles akta apstiprināšanu.
(3) Dzīvokļa īpašuma atsavināšanas gadījumā darījuma dalībnieki nekavējoties rakstveidā paziņo dzīvojamās mājas pārvaldniekam par dzīvokļa īpašnieka maiņu. Dzīvokļa īpašuma ieguvējs pēc darījuma noslēgšanas iesniedz īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu.
11. pants. Dzīvokļa īpašnieka tiesības rekonstruēt, renovēt vai restaurēt dzīvokļa īpašumu
(1) Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, bet ievērojot normatīvo aktu prasības, rekonstruēt, renovēt vai restaurēt (turpmāk – pārbūvēt) atsevišķo īpašumu, ciktāl tas neskar kopīpašumā esošo daļu vai citus dzīvokļu īpašumus.
(2) Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības, ievērojot normatīvo aktu prasības, pārbūvēt atsevišķo īpašumu norobežojošos logus un durvis bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav lēmusi citādi.
(3) Ja atsevišķā īpašuma pārbūve skar kopīpašumā esošo daļu, dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(4) Ja atsevišķā īpašuma pārbūve skar citu atsevišķo īpašumu, dzīvokļa īpašniekam nepieciešams saņemt attiecīgā dzīvokļa īpašnieka piekrišanu.
12. pants. Dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesības
(1) Atsavinot dzīvokļa īpašumu, pārējiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nav pirmpirkuma un izpirkuma tiesību, izņemot gadījumus, kad dzīvokļu īpašnieku kopība par to pieņēmusi lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā un zemesgrāmatā izdarīta atzīme par pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu.
(2) Pirmpirkuma tiesības īstenojamas Civillikumā noteiktajā kārtībā.
13. pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu segšana
(1) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.
(2) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz:
1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas;
2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
(21) Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram veic uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos naudas maksājumus uzkrājumu fondā šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai. Pieņemot minēto lēmumu, dzīvokļu īpašnieku kopība izvērtē dokumentus, kas pamato attiecīgo darbību veikšanu vai to izmaksu efektivitāti.
(22) Šā panta 2.1. daļā minēto naudas maksājumu veikšanas un izmantošanas kārtību nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.
(3) Pieņemot šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, dzīvokļu īpašnieku kopība izvērtē dokumentus, kas pamato attiecīgo darbību izmaksu efektivitāti atbilstoši šā panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteiktajam.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.11.2016. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2017.)
14. pants. Dzīvokļa īpašnieka atbildība
(1) Dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.
(2) Ja dzīvokļa īpašniekam zaudējumu segšanai nav citas mantas, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā var vērst piedziņu uz dzīvokļa īpašumu, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas.
(3) Dzīvokļa īpašumu var atsavināt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku, viņa ģimenes locekļus un citas dzīvokļa īpašumā iemitinātās personas, ja dzīvokļa īpašnieks, viņa ģimenes loceklis vai cita dzīvokļa īpašumā iemitinātā persona pārkāpj normatīvo aktu prasības, kas attiecas ar dzīvokļa īpašuma izmantošanu, tai skaitā sanitārās un ugunsdrošības normas, un tādējādi rada aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei.
(4) Prasību par dzīvokļa īpašuma atsavināšanu šā panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos var celt ikviens dzīvokļa īpašnieks.
kopaa.lv
Par siltumenerģijas piegādes nosacījumiem
2. Līdzšinējie līgumi par siltumapgādi ir spēkā, un, ja nepieciešams, tie precizējami atbilstoši šiem noteikumiem.
3. Mājas īpašnieks pēc saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību nosaka maksu par siltumenerģiju īrniekiem, ievērojot likuma "Par dzīvojamo telpu īri" un Ministru kabineta 1994. gada 23. augusta noteikumu Nr. 185 "Par preču un pakalpojumu cenu un tarifu veidošanu" (Latvijas Vēstnesis, 1994, 110) nosacījumus. Nosakot maksu, jāņem vērā ar siltuma piegādātāju saskaņotais tarifs un attiecīgās siltumapgādes sistēmas remonta, ekspluatācijas un siltuma realizācijas izdevumi.
4. Neapdzīvojamo telpu nomnieki dzīvojamos namos par apkuri un karstā ūdens apgādi slēdz tiešos līgumus, savstarpēji vienojoties ar siltumenerģijas piegādātāju, ja šos līgumus nevēlas slēgt mājas īpašnieks.
5. Apkures sezonas sakuma un beigu termiņu, ka ari ierobežotas siltumenerģijas piegādes režīmus atbilstoši konkrētiem apstākļiem nosaka pašvaldības, ņemot vērā siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumus.
6. Siltumenerģijas piegādātājs, kurš attiecīgo dzīvojamo māju apgādājis ar siltumenerģiju iepriekšēļā apkures sezonā, nav tiesīgs atteikties no līguma slēgšanas, ja mājas īpašnieks ir pilnībā norēķinājies par saņemto siltumenerģiju vai vienojies ar piegādātāju par parāda nomaksas termiņiem un pilda vienošanos, kā arī ja mājas īpašnieks piekrīt samaksāt piegādātājam par piegādāto siltumenerģiju noteiktajājaikā un pēc tarifa, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 9. punktā minētajiem principiem.
7. Līgumā par siltumapgādi jāparedz, ka par iepriekšējā mēnesī saņemto siltumenerģiju jāsamaksā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša divdesmitajam datumam. Ja kādu iemeslu dēļ šai termiņā nav iespējams samaksāt, mājas īpašniekam līdz kārtējā mēneša divdesmit piektajam datumam jāvienojas ar siltumenerģijas piegādātāju par parādu nokārtošanu un tālāko siltumapgādes režīmu.
8. Siltumenerģijas ražotājiem ir jāiepērk kurināmais konkurences apstākļos — pēc iespējas lētāk, attiecīgi nodrošinot pēc iespējas lētākas siltumenerģijas ražošanu.
9. Siltumapgādes uzņēmumi tarifus aprēķina saskaņā ar enerģētikas valsts ministra 1993. gada 11. novembrī apstiprinātajiem Metodiskajiem norādījumiem siltumenerģijas tarifa aprēķināšanai.
10. Energoapgādes regulēšanas padome ir Siltumenerģijas tarifu padomes tiesību un pienākumu pārņēmēja, un to izveido ar Ministru kabineta rīkojumu.
Informācija dzīvokļu īpašniekiem par ūdens korekciju
Dzīks „ Mežciems”
Dzīvokļu īpašniekiem, kā veidojas ūdens korekcija.
Dzīks „Mežciems” ir saņēmis vairāku dzīvokļu īpašnieku satrauktus zvanus, kas
saistīti ar rēķinos iekļauto pozīciju ūdens korekcija (ūdens patēriņa starpībai
starp centrālo skaitītāju un dzīvokļos uzstādītajiem skaitītājiem).
Ūdens zudumus un to aprēķināšanas kārtību reglamentē vairāki normatīvie akti,
kā arī šis regulējums var tikt noteikts ar līgumu.
Ja dzīvokļa īpašnieks dzīvo mājā, kuru apsaimnieko valsts dzīvojamās mājas
valdītājs vai apsaimnieko ar pašvaldības starpniecību, tad norēķināšanās
kārtību par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem regulē Ministru kabineta
2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1013 Grozījumi paredz, ka, pastāvot ūdens
patēriņa starpībai starp centrālo skaitītāju un dzīvokļos uzstādītajiem
skaitītājiem, tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins, starpību sadalot
proporcionāli atsevišķo dzīvokļu īpašumu skaitam.
Noteikumu Nr. 1013 ir papildināti ar 19.1punktu, kas nosaka, ka šo noteikumu 19.punktā minēto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro, bet ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam starp šādiem dzīvokļu īpašniekiem (ja tādi ir dzīvojamā mājā):
• kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens skaitītāja
rādījumu vismaz trīs mēnešus pēc kārtas;
• kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti;
• kuri atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam veikt savā dzīvokļa īpašumā esošo
ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, ja pārvaldnieks par šādas pārbaudes
veikšanu rakstiski paziņojis vismaz nedēļu iepriekš, nosūtot paziņojumu uz
dzīvokļa īpašumu, kurā plānota skaitītāju pārbaude;
• kuru dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka
ūdens patēriņa skaitītāji ir bojāti, tie nav noplombēti, to plombējums ir
bojāts vai tie nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa
beigām.
Noteikumu Nr. 1013 30.punkts nosaka, ja ūdens patēriņa sadales aprēķinā trīs mēnešus pēc kārtas veidojas ūdens patēriņa starpība, kas lielāka par 20%, un ir saņemts attiecīgs dzīvokļa īpašnieka iesniegums, pārvaldnieks:
1. divu mēnešu laikā noskaidro ūdens patēriņa
starpības rašanās iemeslus;
2. rakstiski informē dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem ūdens
patēriņa starpības samazināšanai un kopā ar dzīvokļu īpašniekiem izvērtē
iespēju tos īstenot.
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 1013 27.punktu dzīvokļa īpašnieks pārvaldnieka noteiktajā kārtībā un termiņā katru mēnesi nolasa ūdens skaitītāja rādījumu un nodod tos pārvaldniekam aprēķinu veikšanai. Savukārt 28.punktā noteikts, ja prombūtnes dēļ dzīvokli neizmanto neviena persona un dzīvokļa īpašnieks nevar iesniegt informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu, dzīvokļa īpašnieks par to iepriekš informē pārvaldnieku.
Noteikumu Nr. 1013 29.punktā noteikts, ja dzīvokļa īpašnieks nav iesniedzis informāciju
par ūdens skaitītāja rādījumu vai šo noteikumu 28.punktā minētajā kārtībā nav
informējis par prombūtni, pārvaldnieks aprēķina ūdens patēriņu atsevišķajam
īpašumam, ņemot vērā konkrētā atsevišķā īpašuma vidējo ūdens patēriņu par
pēdējiem trim mēnešiem, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus pēc kārtas.
Populārākie iemesli, kas ietekmē ūdens patēriņa starpību.
Šobrīd dzīvokļos lieto dažādu ražotāju (daudzi no tiem tagad skaitītājus vairs
neražo) vairāk nekā desmit marku ūdens patēriņa mērītājus. Skaitītāji
ekspluatācijā atrodas vairāk nekā sešpadsmit gadus – četrus periodus starp
pārbaudēm, un metroloģiskie raksturojumi tiem ar katru gadu pasliktinās. Līdz
ar to saasinās rādījumu starpības problēma. 1995. gadā uzstādītie mēraparāti
pēc konstrukcijas ir novecojuši un pēc aizsardzības līmeņa neatbilst mūsdienu
prasībām.
Nākamais iemesls, kas pieļauj starpības rašanos skaitītāju rādījumos, ir tas,
ka, ieviešot šos mēraparātus, tiem netika noteiktas precīzas tehniskās
prasības. Pirms 15 gadiem neviens nedomāja par skaitītāju mehānisko un
magnētisko aizsardzību.
Pēc konstrukcijas skaitītājam nevajadzētu reaģēt uz ārēju iedarbību, bet uz
vecās paaudzes skaitītājiem viegli var iedarboties ar magnētiem un spīlēm.
Tādējādi negodīgi patērētāji sev samazina faktisko patēriņu un samaksu pārliek
uz kaimiņu pleciem. Jāpiemin arī tas, ka rādījumi tiek nolasīti visai haotiski:
viens dzīvokļa īpašnieks precīzi noraksta ciparus, otrs uzrāda kaut kādu
izlīdzinātu rādījumu, vēl kādam fiksētais patēriņš ievērojami atpaliek no
faktiskā…
Kas jādara lai novērstu šis problēmas?
Dzīvokļu īpašniekiem sadarbībā ar apsaimniekotāju būtu jāpieņem lēmums
nākotnē pāriet uz jaunās paaudzes skaitītāju ieviešanu.
Dzīvokļiem domātie jaunās paaudzes skaitītāji izceļas ar augstu jutīgumu (ūdens
uzskaite – sākot no 16 litriem stundā). ■
Konstrukcija nepieļauj ārēju iedarbību uz skaitītāju, jo tam nav magnētiskā
sajūga, tas izgatavots no metāla un stikla, ir aizsargāts pret mehānisko un
magnētisko iedarbību atbilstoši ES direktīvai par mērījumiem, saskaņā ar kuru
tas tiek ražots. Tādus mēraparātus Latvijā uzstāda jau no 2005. gada. ■
Jaunās paaudzes skaitītāja trešā priekšrocība ir impulsa izeja kas ļaus turpmāk
skaitītāju aprīkot ar attālināto nolasīšanas ierīci. Šī ierīce nodrošinās ūdens
patēriņa precīzāku uzskaiti bez dzīvokļu apmeklēšanas kontroles nolūkā.
Attālināta datu nolasīšana ir risinājums kā iegūt kvalitatīvus fiksētus datus
no visiem ēku kopējiem skaitītājiem vienlaicīgi. Skaitītāju attālinātās
nolasīšanas tehnoloģija atvieglos to apsaimniekotāju darbu, kuri vēlēsies šo
sistēmu izmantot. Attālinātā nolasīšana novērsīs cilvēcisko faktoru kļūdu
iespējamību, kas pastāv vecot skaitītāju rādījumu nolasīšanu manuāli. Turklāt
šī tehnoloģija ļaus operatīvi konstatēt novirzes vai bojājumus siltummezgla
sistēmā un attiecīgi noteikt kādi remonti veicami. ■
Tādējādi ievērojami vienkāršosies ūdens patēriņa deklarēšanas sistēma:
iedzīvotājiem nevajadzēs pašiem katru mēnesi nolasīt skaitītāju rādījumus, jo sistēma
to veiks automātiski.
Dzīks „Mežciems” 2014gada maija beigās organizēja S.Eizenšteina ielas 57 un 65
aukstā ūdens skaitītāju rādījumu pārbaudi dzīvokļos. Apkopojot iegūtos
rādījumus pa dzīvokļiem tika konstatēts, ka ūdens korekcija ir veidojusies no
neprecīzas rādījumu noziņošanas. Papildus skaitītāju pārbaudei tika pievērsta
uzmanība arī dzīvokļos esošajiem sildķermeņiem. Neskatoties uz to ka
S.Eizenšteina iela 57 tika konstatēts ka dažos dzīvokļos ir nepilnības
sildķermeņu uzstādīšanā.
Īpašu uzmanību gribētu pievērst S.Eizenšteina ielas 57, dzīvokļu īpašniekiem un
īrniekiem, jo šajā mājā veicot aukstā ūdens skaitītāju pārbaudi tika
konstatēts, ka vairākos dzīvokļos ir veikta ļoti rupja sildķermeņu uzstādīšana.
Dzīks „ Mežciems” plāno veikt apkures guļvada maiņu. Apsaimniekotāja
piedāvājums lai tiktu sakārtota apkures sistēmas darbība visā mājā ir veikt arī
apkures stāvvadu nomaiņu. Izmaksas kas saistītas ar guļvada nomaiņu pagrabā un
stāvvadu nomaiņu apmaksāt no iedzīvotāju iepriekš veiktajām iemaksām par
apsaimniekošanu, ir saprotams, ka šo darbu izmaksas nav lētas un daļu izmaksas
būs jāiekļauj nākošā gada apsaimniekošanas izdevumos. Ņemot vērā faktu, ka mājā
nav vienāda tipa sildķermeņi dzīvokļu īpašniekiem, īrniekiem darba izmaksas par
pieslēgšanu pie stāvvada būs atsevišķi jāapmaksā. Apmaksu par pieslēgumu varēs
veikt pa daļām iepriekš vienojoties ar apsaimniekotāju. Lūgums dzīvokļu
īpašniekiem, īrniekiem izvērtēt Dzīks „
Mežciems” ierosinājumu par jautājumiem
zvanīt valdes priekšsēdtājam tel.
67539249.
KAS IETILPST SANITĀRĀS KOPŠANAS DARBOS?
No Ministru kabineta noteikumiem Nr. 906
kopaa.lv